Орден Мевлеви в Стамбуле

Автор: Mevlana

Рубрики
Notikumi Publikācijas

Svētais mēnesis Ramadāns

[vc_row][vc_column][vc_column_text]Tuvojas svētā mēneša Ramadāna laiks. Šogad Ramadāns sāksies 13. aprīlī un turpināsies līdz 12. maijam. Ramadāns ir brīnumains laikposms visiem īsteni ticīgajiem, tā ir iespēja garīgi bagātināties, gūt iekšējo spēku, attīrīties no visiem sārņiem, kas sakrājušies dvēselē un sirdī. Tā ir vēl viena iespēja spert soli tuvāk Dievam.

Patiesa lūgšana, pārdomas par savu dzīvi un esamības likumiem palīdz iet pa pašpilnveides ceļu un saprast, kurā virzienā aktīvi attīstīties. Šis ir labvēlīgs laiks labiem darbiem, kad, ieklausoties sirds balsī, mēs varam atcerēties par trūcīgajiem un tuvajiem cilvēkiem, kam nepieciešama palīdzīga roka, pat ja viņi ne vienmēr spēj to atzīt. Šis laiks ir labvēlīgs garīgas literatūras lasīšanai un pārdomām par Pravieša vārdiem. Šis ir apzinātas rīcības laiks, kas pirmām kārtām ir noderīgs dvēselei, jo tikai dvēselē glabājas patiesas laimes atslēgas. Galvenais ir ticība tam, ka mēs vienmēr esam Dieva aizbildnībā un ka Viņš mūs noteikti virzīs pa pareizo ceļu un dos mieru. Viņš ir dāvājis mums dzīvību, lai mēs gūtu laimi un gudrību un stiprinātu garu.

Pieņemiet mūsu apsveikumus, iestājoties šim vērtīgajam un svarīgajam posmam. Vēlam jums sajust jaunus, neatkārtojamus Zemes dzīves, laimes, mīlestības un brīnišķīga labuma mirkļus.

 

Ar mīlestību,

Mevlevi ordenis Rīgā[/vc_column_text][/vc_column][/vc_row]

Рубрики
Публикации События

Шеби-Арус

[vc_row][vc_column][vc_column_text]Ас-саляму алейкум, дорогие друзья!

17 декабря – очень значимый день для всех дервишей ордена Мевлеви в Риге – день памяти великого Учителя, поэта, мистика и вдохновителя тариката Мевлевия, Джалаладдина Мухаммада Руми, ушедшего из жизни в 1273 году.

Мевлана принимал день смерти, как день возрождения и продолжения вечной жизни. Руми верил, что душа в момент смерти освобождается от оков бренного земного тела и воссоединяется со своим Возлюбленным, то есть с Создателем. Он не верил в смерть как в исчезновение, смерть была для него продолжением жизни в другом качестве, в единстве со своим первоисточником.

Именно поэтому день ухода Мевланы называется Шеби-Арус, что можно перевести как «день свадьбы» или «день встречи с Возлюбленным» — время, когда птица души улетает на свободу. Для тех, кто идет путем Мевлеви, Шеби-Арус — праздник духовной чистоты и единения, любви и красоты, которые в каждом мгновении жизни являет Всевышний влюбленным в Него.

С тех пор минуло уже почти 750 лет. Паломники и гости ежегодно стекаются в город Конья для того, чтобы принять участие в торжественных мероприятиях Шеби-Арус. Как и мы, для которых Конья стала вторым, если не первым домом… В этом году, по воле Бога, мы можем побывать в Конье только в едином устремлении наших сердец, направив туда свои мысли и погрузившись в память души.

Наша встреча будет организована в формате Zoom-конференции.

Безусловно, теплоту личного общения не заменит ни одна технология. Но, благодаря и вопреки всему, в эфире прозвучат проникновенные и мудрые стихотворения Руми и музыка в исполнении дервишей ордена Мевлеви.

Больше информации можно получить, написав по эл.адресу:

info@mevlana.lv

Встреча состоится  17 декабря 2020 года в 19.00.[/vc_column_text][/vc_column][/vc_row]

Рубрики
Events Publications

Şeb-i Arus — 17.12.2020

[vc_row][vc_column][vc_column_text]As-salamu Alaykum, dear friends!

17 December is a very meaningful day for all the dervishes of the Mevlevi order in Riga – the commemoration day of the great Master, poet, mystic and inspirer of the Mawlawia tariqa, Jalaluddin Muhammad Rumi, who passed away in 1273.

Mevlana considered the day of death as the day of resurrection and continued eternal life. Rumi believed that at the moment of death a soul is deliberated from the prison of an earthbound mortal body and unites with its Beloved one, with the Creator. He did not believe in death as ultimate disappearance, it meant for him continued life in a different quality, in a unity with the initial source.

It is the day of Mevlana’s passing away that is called Şeb-i Arus, which can be translated as “the wedding day” or “the day of meeting with the Beloved”- the time, when a soul bird flies off to be free. For those, who follow the path of the Mevlevis, Şeb-i Arus is the feast of spiritual purity and unity, love and beauty, revealed to us by the Almighty to his lovers in every moment of life.

Nearly 750 years have passed since then. Pilgrims and guests come to Konya every year to take part in solemn events of Şeb-i Arus. Same as we did, believing Konya to be our second home, if not the first one… This year, by the will of God, we can visit Konya only in a common aspiration of our hearts, addressing there our thoughts and abiding in the soul’s memories.

Our meeting is going to be organized in the format of Zoom-conference.

Certainly, none of technologies can replace the warmth of personal communication. But owing to and despite everything, touching and wise poetry of Rumi and music played by the Mevlevi dervishes will be on air this day.

For more information, please write to the e-mail:

info@mevlana.lv

Date and time of the meeting: 17 December 2020, at 19.00.[/vc_column_text][/vc_column][/vc_row]

Рубрики
Notikumi Publikācijas

Şeb-i Arus — 17.12.2020

[vc_row][vc_column][vc_column_text]As-salamu aleykum, dārgie draugi!

  1. decembris ir ļoti nozīmīga diena visiem Mevlevī ordeņa dervīšiem Rīgā. Tā ir lielā Skolotāja, dzejnieka, mistiķa un Mevlevījas tarikas iedvesmotāja Dželāladdīna Muhamada Rūmī atceres diena. Viņš aizgāja no dzīves šajā datumā 1273. gadā.

Mevlāna, Kungs mūsu, pieņēma nāves dienu kā atdzimšanas dienu un mūžīgās dzīves turpinājumu. Rūmī ticēja, ka nāves brīdī dvēsele atbrīvojas no nīcīgā zemes ķermeņa važām un atkal savienojas ar savu Mīļoto, tas ir, Radītāju. Viņš neticēja nāvei kā izzušanai, nāve viņam bija dzīves turpinājums citā kvalitātē, vienotībā ar savu pirmavotu.

Tieši tāpēc Mevlānas aiziešanas dienu sauc par Şeb-i Arus, ko var tulkot kā “kāzu diena” jeb “tikšanās diena ar Mīļoto”. Tas ir laiks, kad dvēseles putns aizlido brīvē. Tiem, kuri iet Mevlevī ceļu, Şeb-i Arus ir garīgas tīrības un vienotības, mīlestības un skaistuma svētki. To visu ikkatrā dzīves brīdī Dievs pauž tiem, kas Viņā iemīlējušies.

Kopš tā laika pagājuši jau gandrīz 750 gadi. Svētceļnieki un viesi ik gadu pulcējas Konjā, lai piedalītos Şeb-i Arus svinīgajos pasākumos. Arī mēs, kam Konja ir kļuvusi par otrajām mājām, varbūt pat pirmajām… Šogad, pēc Dieva gribas, mēs Konjā varam pabūt tikai savu siržu vienotā tiecībā, sūtot turp savas domas un gremdējoties dvēseles atmiņās.

Mūsu tikšanās notiks Zoom konferences formātā.

Neapšaubāmi, personiskās saziņas siltumu nevar aizstāt neviena tehnoloģija. Taču, pateicoties un par spīti visam, ēterā izskanēs izjustā un viedā Rūmī dzeja un mūzika Mevlevī dervīšu izpildījumā.

Uzziniet vairāk, rakstot uz e-pastu:

info@mevlana.lv

Tikšanās notiks 2020. gada 17. decembrī plkst. 19.00.[/vc_column_text][/vc_column][/vc_row]

Рубрики
Публикации

Перемены как неотъемлемая часть нашей жизни

[vc_row][vc_column][vc_column_text]Перемены происходят всегда — это естественный и неизбежный процесс нашей жизни. Изменяется все вокруг: мы наблюдаем, как взрослеем сами, как растут наши дети, как меняется наше тело, как меняется отношение к нашим партнерам, друзьям, родителям. Мы всегда находим что-то новое в окружающем мире – в нем все подвержено переменам.

Но человек устроен так, что любые перемены вызывают в нас либо сопротивление, либо отрицание, так как это своего рода стресс для нашего мира. Любое вторжение чего-либо нового в жизнь сопровождается крушением иллюзий – мы боимся потерять контроль над обстоятельствами. По сути люди сопротивляются не переменам как таковым, а их последствиям – мы не уверены в результатах этих изменений и в их влиянии на нашу уже устоявшуюся жизнь, в новых эмоциональных состояниях, ощущениях и умозаключениях.

Изменения сами по себе не имеют ни плюсового, ни минусового значения. Ключевую роль в принятии изменений играет наше отношение к ним – наши реакции, выводы и главенствующие эмоции. Именно от этого зависит, с плюсом или минусом эти перемены войдут в нашу жизнь и повлияют на нее. Для того, чтобы благополучно переживать все жизненные моменты и смело смотреть в будущее, необходимо научиться воспринимать перемены, как естественный ход жизни — наполнить ее новым смыслом, чувствами и эмоциями и проживать жизнь, как тайну, и меньше бояться и тревожиться.
Есть много теорий, методик, практик на эту тему. Предлагаем вашему вниманию обобщенную версию стадий восприятия перемен.

Итак…

5 стадий перемен, или как наше восприятие перемен проходит 5 стадий.

1 стадия – стадия отрицания, или «Нет, этого не может быть».[/vc_column_text][us_single_image image=»3165″ size=»full»][vc_column_text]«Не могу в это поверить», «Так не бывает», «Со мной это не могло случиться!», «Только не снова!» — так мы можем реагировать. Но надо помнить, что перемены приходят в нашу жизнь, чтобы мы что-то поменяли в себе, или в своей жизни. Конечно же, когда что-то меняется в нашем привычном укладе, сразу это принять очень сложно и первая реакция – это отрицание.

Например, когда человека увольняют с работы, или когда что-то происходит в партнерских отношениях: может быть, они себя изжили, или по факту их уже нет. На стадии отрицания человек думает, что еще что-то можно спасти, или что ему это просто показалось. Этой стадии также характерна такая установка, как «я это переживу, и завтра в моей жизни все будет по-прежнему».

Стадия отрицания — это нежелание принять изменившиеся условия или серьезность положения, в котором мы находимся, а так же ожидание, что все встанет на свои места само собой. На этой стадии человек не способен вписать новую информацию в жизненные установки. Вся информация, имеющая отношение к происходящим изменениям, часто отвергается или игнорируется. Типичная реакция такова: «Со мной этого не случится» или «Если я этого не замечу, то все пройдет стороной».

Данная стадия может длиться неопределенный период времени – все зависит от желания и возможности человека переходить к следующим этапам. Ее опасность заключается в том, что застревая на этой стадии, человек не может поставить точку и идти дальше.

2 стадия – Раздражение.[/vc_column_text][us_single_image image=»3170″ size=»full»][vc_column_text]И эта стадия абсолютно нормальная, потому что человек лишился привычных механизмов своей жизни. Приходит тревожность, приходят страхи о будущем. Возникают вопросы – «Почему я? Это несправедливо!» «Нет! Я не могу это принять!» «Когда это закончиться?»

Наступает новый этап, на котором мы еще не знаем, как действовать и раздражение является естественной реакцией. Когда мы осознаем, что изменения реальны и уже коснулись нас, наше отрицание переходит в раздражение и злость — мы начинаем обвинять кого-то или что-то в том, что с нами происходит. Любопытно то, что наше раздражение может быть направлено на все что угодно. Люди могут раздражаться на начальника, на самих себя, на экономическую ситуацию, и даже на Бога. Вы можете больше раздражаться на коллег или членов семьи, и вы обнаружите, что люди начинают цепляться к мелочам. На этой стадии нужно быть предельно осторожным, так как наше раздражение отражается на близких нам людях.

Если вы находитесь на этой стадии, постарайтесь найти те механизмы, которые помогут вам справиться с вашим раздражением. Лучше всего справиться с раздражением помогают динамичные действия: можно заниматься активным отдыхом – совершать пробежки, делать гимнастику, танцевать под динамичную музыку, заниматься уборкой в доме. Мужчины могут заняться спортом или работать на свежем воздухе. Тем, у кого есть тенденция «заедать стресс», нужно быть бдительными — их может постоянно «тянуть к холодильнику».

3 стадия – Торг.[/vc_column_text][us_single_image image=»3173″ size=»full»][vc_column_text]Торг происходит когда мы четко понимаем, что ситуация уже случилась, и что если мы в ней находимся, значит мы что-то сделали не так. На этой стадии мы пытаемся договориться («сторговаться») с собой, с пространством, чтобы остаться на своих прежних позициях. Большинство сделок мы пытаемся заключить с Богом, с другими людьми, с жизнью. Мы говорим: «Если я пообещаю это делать, то..». Мы начинаем торговаться, лишь бы отдалить перемены или найти выход из ситуации – « Я все сделаю, если…», « Вот только…». Человек начинает договариваться с самим собой и окружающими, чтобы избежать негативного воздействия перемен. Образуется некий список обещаний, в основе которых, на самом деле, лежат наши страхи. Например, если человек беспокоится о своем здоровье, то он обещает себе больше гулять, принимать витамины, заниматься физкультурой и т.д.. На этой стадии необходимо увязывать активизировавшиеся страхи с теми обещаниями, которые мы себе даем. Но важно помнить, что невыполненные обещания становятся фрустрациями и «якорями», которые впоследствии оказывают негативное воздействие на дальнейшую жизнь.
Важно: предыдущие стадии включали в себя различные формы отрицания — эта стадия приближает нас к процессу принятия.

4 стадия – Печаль.[/vc_column_text][us_single_image image=»3176″ size=»full»][vc_column_text]На этой стадии приходит понимание и осознание — того времени и тех возможностей уже не будет. Что жизнь «до ЭТОГО» была четко распланирована и имела выставленные приоритеты, а сейчас наступил этап полной неизвестности. На этой стадии возникают такие вопросы, как «Как жить дальше?»; «Как со всем этим справиться?». Когда мы понимаем, что торг не дает результатов, приближающиеся перемены становятся реальными. Мы понимаем все возможные изменения в жизни, которые повлекут за собой перемены — это вызывает у людей в чувство печали и некой подавленности.

Но есть хорошая новость! В тот момент, когда приходит осознание, что борьба с переменами не дает результатов, происходит переход к стадии принятия. В первый раз мы начинаем оценивать перспективы – оценка перспектив может вызвать состояние вдохновения и творчества, поскольку заставляет людей изучать и искать новые возможности. Мы открываем новое в себе, необходимое для стадии принятия.
В реальной жизни мы погружаемся в разные стадии в разное время и даже можем возвращаться обратно к тем стадиям, которые уже считали пройденными, стадии могут длиться разные периоды, могут сменять друг друга или существовать одновременно, пока наступившие перемены не выльются в конкретные действия или не приведут к выработке перспективных проектов. В этот самый момент и наступает 5 стадия — мы не просто приняли перемены как факт, но мы реорганизовали свою жизнь в существующей реальности: свои взаимоотношения с близкими, отношение к здоровью, отношение к работе и т.д, и мы довольны этим в нашем сегодня.

5 стадия – Принятие.[/vc_column_text][us_single_image image=»3179″ size=»full»][vc_column_text]Принятие означает, что человек уже готов продуктивно работать в новых условиях. По своей сути страшны не перемены, а те ограничения и те потери, которые они несут за собой. В ситуации с пандемией, например, у многих изменился привычный распорядок и уклад жизни, возникли ограничения или невозможность привычных действий (хождение по ресторанам, по магазинам, посещение театров, встречи с людьми и т.п.). И чем яснее будет понимание того, что мы на самом деле потеряли, тем более четкой будет картина — было ли это действительно для нас важным и жизненно необходимым. Нужно проанализировать свои потери, подумать о том, что мы на самом деле боимся потерять. Это поможет нам снизить зону стресса, даст понимание, в каком направлении необходимо реорганизовывать свою жизнь, и мы станем спокойнее смотреть в лицо грядущему. Эта надежда дает веру в то, что у изменений есть хорошие перспективы, и что у всего происходящего есть свой особый смысл, который мы поймем со временем. Это важный показатель нашей возможности успешно справляться с изменениями – в любых ситуациях есть возможность для роста и развития, понимание смысла своих поступков и эмоций.

Кто-то теряется при неожиданных поворотах судьбы, а кто-то понимает, что важные перемены по своей сути всегда сопровождаются неожиданностями – можно удивляться этому, а можно раздражаться. Выбор всегда за нами – мы тратим свои силы на сопротивление или же аккумулируем энергию для внедрения изменений в нашу жизнь.

В заключение небольшая и очень простая практика, которая поможет по-другому взглянуть на привычные будни.

Практика: День, как на ПОДАРОК![/vc_column_text][us_single_image image=»3182″ size=»full»][vc_column_text]Посмотрите на свой день, как на ПОДАРОК! Ни как на обыденную повседневность, загруженную различного рода делами, обязательствами, непонятными переживаниями, а как на подарок. И подумайте, как бы вы хотели этим подарком распорядиться? Чтобы вам хотелось сделать в этот день, какими позитивными эмоциями и переживаниями вы бы хотели его наполнить, какими красками вы бы хотели его раскрасить?

Чтобы было то завтра, в котором мы хотим жить, у нас должно быть то сегодня, в котором мы счастливы, ощущаем себя успешными, здоровыми и достойным.

 

С любовью,
Орден Мевлеви[/vc_column_text][/vc_column][/vc_row]

Рубрики
Publications

Changes as an integral part of our life

[vc_row][vc_column][vc_column_text]Changes occur all the time – it is a natural and inevitable process of our life. Everything is changing around: we can observe us getting older, our kids growing, our body changing, our attitude to our partners, friends and parents getting different. We always find something new in the surrounding world – as everything in it is being a subject to changes.

Still the human nature is arranged so, that any changes cause us to feel resistance or rejection, as they become a sort of stress to our world. Any intrusion of something new into our life is accompanied by disillusionment – we are afraid to lose control over circumstances. Basically, people resist not to changes themselves, but to their sequences – we are not sure in the results of these changes and in their influence upon our well-established life, in new emotional states, feelings and conclusions.

Changes themselves are neither positive, nor negative. What matters in acceptance of changes is how we treat them – our reactions, conclusions and dominating emotions. Actually this lets these changes come into our life impact it in a positive or negative way. To let us ride out all life moments and face the future, it is necessary to percept changes as a natural course of life – fill it with a new meaning, feelings and emotions, and live our lives as a mystery and be less afraid and anxious.
There are many theories, techniques, practices related to this issue. Here, we are calling your attention to a summarized version of change perception stages concept.

So…

5 stages of changes, or how our change perception undergoes five sequential stages.

1 stage – Rejection, or “No, it can’t be so”.[/vc_column_text][us_single_image image=»3165″ size=»full»][vc_column_text]Such phrases as “I can’t believe it”, “It can’t be so”, “It couldn’t’t happen to me!” could describe our reactions. But what you have to remember is that changes come to our life to let us change something in ourselves or in our lives. Surely, when something is changing in our conventional routine, it is very difficult to accept and the first reaction to appear is rejection.

For instance, when a person is fired from work or something happens in partner relations: perhaps, they have reached their limits, or they have become “dead” in fact. At the stage of rejection a person may think that there is a chance to save the situation, or that it has just seemed. This stage features the paradigm “I will survive it, and tomorrow my life will go its usual way”.

The stage of rejection means our reluctance to accept the changed conditions or the seriousness of the situation we are in, and also our expectation that everything will just fall into place by itself. At this stage a person is not able to integrate new information into life paradigms. All the information related to existing changes is often rejected or ignored. A typical reaction is like: “It can’t happen to me” or “If I ignore it, all this will pass at a distance”.

This stage can last for an indefinite period of time – all depends on a person’s willingness and ability to move to the next stages. The danger is that getting stuck here a person cannot draw a line and move on.

2 stage – Irritation.[/vc_column_text][us_single_image image=»3170″ size=»full»][vc_column_text]This stage is also quite normal, because a person loses his customized life mechanisms. Here come anxiety and fears about the future. Appear the thoughts like “Why me?”, “It’s unfair!”,”No! I can’t accept this!”, “When is it going to finish?”

Here comes a new stage, when we do not know yet how to act and our irritation is a natural reaction. When we recognize that the changes are real and they have already touched us, our rejection turns into irritation and anger – we start blaming someone or something for what is happening to us. Curiously enough, our irritation can be directed at anything. People can become annoyed by their bosses, by themselves, by the economic situation, and even by God. You can get peeved at colleagues or family members, and you can discover that people start clashing for the sake of nothing. At this stage we need to be extremely careful, as our irritation has impact on the people closest to us.

If are at this stage, try to find the mechanisms, which could help you to cope with your irritation. Most effective are some dynamic activities: active recreation – jogging, exercises, dancing to dynamic music, housework and cleaning. Men can do sports or work outdoors. Those, who tend to “eat their emotions”, need to be very cautious – perhaps, they will be attracted to the fridge.

3 stage – Bargaining.[/vc_column_text][us_single_image image=»3173″ size=»full»][vc_column_text]Bargaining takes place when we understand clearly that the situation has already occurred, and that if we are in it, we have done something wrong. At this stage we try to make a deal (bargain) with ourselves, with the universe, just to remain in the former positions. Most of deals we try to make with God, with life. We say: “If I promise to do this, then … “. We start bargaining just to pull the changes away or to find the way out – “I will do, if …”, “Only…”.  A person starts making a deal with himself and the people around just to avoid the negative sequences of changes. There appears kind of a list of promises, based mainly on fears. For example, if a person worries about health, he promises to walk more, to take vitamins, to do exercises, etc. At this stage it is necessary to correlate the activated fears with the promises we give ourselves. Still it is important to remember that unfulfilled promises become frustrations and “anchors”, which afterwards impact negatively on the future life.
Important note: the previous stages included different forms of rejection – this stage gets us closer to the process of acceptance.

4 stage – Sadness.[/vc_column_text][us_single_image image=»3176″ size=»full»][vc_column_text]At this stage understanding and appreciation of the changes appear – that time and those opportunities are gone. Life “BEFORE” was planned and had set priorities, but now is the stage of total unknown. Here such questions as “How to live on?”, “How to cope with all this?” come to mind. When we understand, that bargaining does not give any effect, the coming changes become real. When we embrace all the possible changes in life, which will lead to further changes, it makes us feel sadness and kind of despondency.

But there is good news! At this very moment when we recognize that fighting changes does not help, we move to the stage of acceptance. For the first time we start assessing the prospects – assessment of the prospects might give rise to inspiration and creativity, as it makes people explore and search for new opportunities. We discover something new in ourselves, being necessary for the stage of acceptation.
In real life we submerge into different stages at different times and even can come back to the stages we believed to remain in the past, stages can last for different periods, can alternate or exist in parallel, until the moment when the changes become certain deeds or prospective projects. At that very second stage 5 starts – we have not just accepted the changes, but we reorganized our life in the present reality: our relations with beloved people, attitude to health, to work, etc. and we are happy in our today.

5 stage – Acceptance.[/vc_column_text][us_single_image image=»3179″ size=»full»][vc_column_text]Acceptance means that a person is already prepared to work effectively in new conditions. In their essence not changes, but restrictions and losses we suffer are frightening for us. In the situation of pandemic, for instance, lots of people had to change their normal routines, met restrictions or impossibility to act in a usual way (eat in restaurants, go shopping, visit theatres, meet with people, etc.). And the clearer is our understanding of what we have lost, the clearer is the picture – was it really important and vitally essential. We need to analyze our losses, to think of what we are really afraid to lose. It can help us reduce the zone of stress, will give us a clue for direction of further reorganization of our life and we will face the future more peacefully. This hope brings faith that the changes have good prospective, and that everything what is happening has its own special meaning, which we will understand after a while. It is an important characteristic of our ability to cope successfully with the changes – any situation gives an opportunity of growth and development, understanding of the meaning of our actions and emotions.

Someone gets puzzled facing unexpected turns of destiny, but someone comprehends that in the essence crucial changes are always accompanied by surprises – you can feel surprised, or irritated. The choice is always up to us – we spend our forces on resistance or we accumulate energy to integrate the changes with our life.

In conclusion, a short yet very simple practice, which will help to see the routine from the different point.

Practice: Day as a GIFT!

[/vc_column_text][us_single_image image=»3182″ size=»full»][vc_column_text]See your new day as a GIFT! Not as an ordinary everyday, loaded with different kind of affairs, obligations, obscure feelings, but as a gift. And think of how would you like to use it? What would you like to do during this day, what positive emotions and feelings would you like to fill it with, what colours would you like to paint it with?

To let the tomorrow of our dream come true, we need to have the today, where we feel ourselves happy, healthy and deserving.

 

With Love,
The Order of Mevlevi[/vc_column_text][/vc_column][/vc_row]

Рубрики
Publikācijas

Pārmaiņas kā neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa

[vc_row][vc_column][vc_column_text]Pārmaiņas notiek vienmēr ‒ tas ir dabisks un neizbēgams mūsu dzīves process. Apkārt viss mainās: mēs pieaugam paši, aug mūsu bērni, mainās mūsu ķermenis, mainās mūsu attieksme pret partneri, draugiem, vecākiem. Mēs vienmēr atrodam kaut ko jaunu apkārtējā pasaulē ‒ it viss ir pakļauts pārmaiņām.

Taču cilvēks ir tā iekārtots, ka jebkuras pārmaiņas izsauc viņā pretestību vai noliegumu, jo pārmaiņas rada stresu. Jebkas jauns, kas ielaužas mūsu pasaulē, izraisa ilūziju sabrukumu – mēs baidāmies zaudēt kontroli pār apstākļiem. Būtībā cilvēki nepretojas pārmaiņām kā tādām, bet to radītajām sekām – mēs neesam pārliecināti par radušos izmaiņu rezultātiem un to ietekmi uz mūsu dzīvi, par saviem jaunajiem emocionālajiem stāvokļiem, sajūtām un secinājumiem.

Izmaiņām pašām par sevi nav nedz pozitīva, nedz negatīva nozīme. Galvenā loma pārmaiņu pieņemšanā ir mūsu attieksmei pret tām – mūsu reakcijām, secinājumiem un valdošām emocijām. Tieši no tām ir atkarīgs, vai pārmaiņas ienāks mūsu dzīvē ar plus vai mīnus zīmi. Lai veiksmīgi pārdzīvotu dzīves peripetijas un drosmīgi skatītos nākotnē, ir jāiemācās uztvert pārmaiņas kā dabisku dzīves procesu – jāpiepilda dzīve ar jaunu jēgu, jūtām un emocijām un jāuztver tā kā noslēpums, mazāk jābaidās un jāuztraucas. Pastāv daudz teoriju, metožu un praktiku par šo tēmu. Piedāvājam iepazīties ar vispārinātu versiju par pārmaiņu uztveres stadijām.

Tātad…

5 pārmaiņu stadijas, vai kā mūsu uztvere iziet šīs 5 stadijas

1. stadija – noliegšanas stadija jeb “Nē, tā nevar būt!ˮ[/vc_column_text][us_single_image image=»3165″ size=»full»][vc_column_text]Bieži mūsu reakcija ir: “Nevaru tam noticēt”, “Tā nemēdz būt”, “Ar mani tas nevarēja notikt!”, “Tikai ne atkal!”. Taču jāatceras, ka pārmaiņas dotas, lai mēs kaut ko izmainītu sevī vai savā dzīvē. Protams, kad kaut kas mainās mūsu ierastajā dzīves kārtībā, uzreiz to pieņemt ir ļoti grūti, un pirmā reakcijas ir noliegums.

Piemēram, cilvēku atlaiž no darba vai izjūk partnerattiecības. Nolieguma stadijā cilvēks domā, ka vēl kaut ko var glābt vai ka viņam tikai izlicies. Šai stadijai ir raksturīgi domāt, ka “vajag tikai to pārdzīvot, un rīt manā dzīvē viss būs pa vecam”.

Nolieguma stadiju raksturo nevēlēšanās pieņemt izmainījušos apstākļus vai esošā stāvokļa nopietnību un gaidas, ka viss nostāsies savās vietās pats no sevis. Šajā stadijā cilvēks nav spējīgs iekļaut jauno informāciju savā dzīves uztverē. Visa ar izmaiņām saistītā informācija bieži tiek noliegta vai ignorēta. Tipiska reakcija ir “Ar mani tas nenotiks” vai “Ja es to nepamanīšu, viss paies man secen”.

Šī stadija var ilgt nenoteiktu laiku ‒ tas atkarīgs no cilvēka vēlmes un iespējām pāriet uz nākamo stadiju. Tā ir bīstama, jo, iestrēgstot šajā stadijā, cilvēks nevar pielikt punktu un iet tālāk.

2. stadija – aizkaitinājums[/vc_column_text][us_single_image image=»3170″ size=»full»][vc_column_text]Arī šī stadija ir pilnīgi normāla, jo cilvēks ir zaudējis ierastos dzīves mehānismus. Viņu pārņem trauksme un bailes par nākotni. Rodas jautājumi ‒ “Kāpēc es? Tas nav godīgi!”, “Kad tas beigsies?”

Sākas jauns posms, kurā mēs vēl nezinām, kā rīkoties, un aizkaitinājums ir dabiska reakcija uz to. Kad apzināmies, ka izmaiņas ir reālas un jau skārušas mūs, noliegums pāriet aizkaitinājumā un dusmās ‒ mēs sākam kādu vai kaut ko vainot tajā, kas ar mums notiek. Interesanti, ka mūsu aizkaitinājums var tikt vērsts uz jebko. Cilvēkus var kaitināt priekšnieks, viņi paši, ekonomiskā situācija, pat Dievs. Jūs varat vairāk nekā parasti dusmoties uz kolēģiem vai ģimenes locekļiem. Pēkšņi jūs pamanīsiet, ka piesienaties sīkumiem. Šajā stadijā jābūt īpaši uzmanīgiem, jo mūsu aizkaitinājums ietekmē mums tuvus cilvēkus.

Ja atrodaties šajā stadijā, pacentieties atrast tos mehānismus, kuri jums palīdzēs tikt galā ar aizkaitinājumu. Vislabāk palīdz dinamiskas darbības, varat aktīvi atpūsties ‒ skriet, vingrot, dejot enerģiskas mūzikas pavadībā, uzkopt māju. Vīrieši var nodarboties ar sportu vai strādāt svaigā gaisā. Tiem, kam ir tendence “apēst stresu”, jābūt modriem, jo būs grūti turēties pretī ledusskapja vilinājumam.

3. stadija – tirgošanās[/vc_column_text][us_single_image image=»3173″ size=»full»][vc_column_text]Tirgošanās notiek, kad mēs skaidri saprotam, ka viss jau ir noticis un ka, ja mēs šajā situācijā atrodamies, tātad esam kaut ko izdarījuši ne tā, kā būtu vajadzējis. Šajā stadijā mēs cenšamies vienoties (noslēgt darījumu) ar sevi, ar apkārtējo pasauli, lai paliktu savās līdzšinējās pozīcijās. Lielāko daļu darījumu mēs cenšamies noslēgt ar Dievu, ar citiem cilvēkiem, ar dzīvi. Mēs sakām: “Ja es apsolīšu darīt to, tad…” Mēs sākam tirgoties, lai tikai atliktu pārmaiņas un atrastu izeju no situācijas ‒ “Es visu izdarīšu, ja…”, “Vēl tikai…” Cilvēks sāk vienoties pats ar sevi un apkārtējiem, lai izbēgtu no pārmaiņu negatīvajām sekām. Veidojas vesels solījumu saraksts, kuru pamatā īstenībā ir mūsu bailes. Piemēram, ja cilvēks uztraucas par savu veselību, viņš apsola sev vairāk staigāt, lietot vitamīnus, vingrot utt. Šajā stadijā ir svarīgi saistīt mūsos aktivizējušās bailes ar solījumiem, ko sev dodam. Tomēr jāsaprot, ka neizpildītie solījumi kļūst par frustrācijām un “enkuriem”, kuri negatīvi ietekmē mūsu turpmāko dzīvi.
Svarīgi. Iepriekšējās stadijas ietvēra sevī dažādas nolieguma formas ‒ šī stadija mūs tuvina pieņemšanas procesam.

 4. stadija – skumjas[/vc_column_text][us_single_image image=»3176″ size=»full»][vc_column_text]Šajā stadijā rodas sapratne un atziņa, ka agrākā laika un iespēju vairs nebūs. Ka dzīve “līdz TAM” bija precīzi saplānota, tajā bija skaidri noteiktas prioritātes, bet tagad ir iestājies pilnīgas neziņas posms. Šajā stadijā rodas jautājumi: «Kā dzīvot tālāk?», «Kā ar to visu tikt galā?». Kad esam sapratuši, ka tirgošanās nedod rezultātus, tuvojošās pārmaiņas kļūst reālas. Mēs apzināmies, kādas būs izmaiņas un ka tās ienesīs mūsu dzīvē pārmaiņas. Tas cilvēkos rada skumjas un nospiestību.

Taču ir arī labi jaunumi! Brīdī, kad esam atzinuši, ka cīņa ar pārmaiņām nedod rezultātus, notiek pāreja uz pieņemšanas stadiju. Pirmo reizi mēs sākam novērtēt perspektīvas. To izvērtēšana izsauc mūsos iedvesmu un radošu pacēlumu. Cilvēki ir spiesti izzināt un rast jaunas iespējas. Mēs atklājam jauno sevī, un tas mums ir nepieciešams pārmaiņu stadijā.
Reālā dzīvē mēs nonākam dažādās stadijās atšķirīgos laikos un pat varam atgriezties stadijās, kuras domājāmies jau izgājuši. Stadiju ilgums var būt atšķirīgs, tās var cita citu nomainīt vai pastāvēt vienlaicīgi, kamēr iestājušās pārmaiņas nerealizēsies konkrētās darbībās vai nenovedīs pie perspektīvu projektu izstrādes. Tieši šajā brīdī iestājas 5. stadija ‒ mēs nevis vienkārši pieņemam pārmaiņas kā notikušu faktu, bet esam reorganizējuši savu dzīvi ‒ savas attiecības ar tuvajiem cilvēkiem, attieksmi pret veselību, attieksmi pret darbu utt. ‒ pastāvošajā realitātē un esam ar to apmierināti savā šodienā.

5. stadija – pieņemšana[/vc_column_text][us_single_image image=»3179″ size=»full»][vc_column_text]Pieņemšana nozīmē, ka cilvēks jau ir gatavs produktīvi strādāt jaunajos apstākļos. Būtībā nav briesmīgas pārmaiņas, bet gan tie ierobežojumi un zaudējumi, ko pārmaiņas nes sev līdzi. Piemēram, pandēmijas situācijā daudziem ir mainījusies ierastā dzīves kārtība un dienas režīms, ir rīcības ierobežojumi vai nav iespējamas parastās darbības (restorānu, veikalu, teātru, koncertu apmeklējumi, tikšanās ar cilvēkiem u. c.). Jo labāka būs izpratne par to, ko mēs patiesībā esam zaudējuši, jo skaidrāka būs kopējā aina ‒ varbūt tas mums nemaz nebija tik svarīgi un dzīvei nepieciešami, kā uzskatījām līdz šim. Ir jāizanalizē savi zaudējumi un jāpadomā par to, ko mēs īstenībā baidāmies zaudēt. Tas palīdzēs samazināt stresa līmeni, dos izpratni, kurā virzienā reorganizēt savu dzīvi, un mums būs mierīgāk ieskatīties nākotnei sejā. Šī cerība dod ticību uz to, ka pārmaiņām ir labas perspektīvas un ka visam notiekošajam ir sava īpaša nozīme, ko mēs ar laiku sapratīsim. Tas ir labs rādītājs, ka spējam tikt galā ar pārmaiņām ‒ jebkurās situācijās ir izaugsmes un attīstības iespējas, mēs varam izprast savu rīcību un emocijas.

Kādi negaidītos likteņa pavērsienos zaudē paļāvību, bet citi saprot, ka svarīgas pārmaiņas pēc savas būtības vienmēr nāk ar negaidītiem notikumiem ‒ par to var brīnīties un var dusmoties. Izvēle ir mūsu ziņā ‒ vai mēs tērēsim savus spēkus, pretojoties tiem, vai akumulēsim enerģiju, lai ieviestu savā dzīvē notiekošās izmaiņas.

Noslēgumā neliela un ļoti vienkārša praktika, kas palīdzēs no cita skatpunkta paraudzīties uz savu ierasto ikdienu.

Praktika: Diena kā DĀVANA![/vc_column_text][us_single_image image=»3182″ size=»full»][vc_column_text]Paskatieties uz savu dienu kā uz DĀVANU! Nevis kā uz ierasto ikdienu, ko piepilda dažādi darbi, pienākumi, nesaprotami pārdzīvojumi, bet kā uz dāvanu. Padomājiet, kā jūs gribētu ar šo dāvanu rīkoties? Ko jūs vēlētos šodien izdarīt, ar kādām pozitīvām emocijām un pārdzīvojumiem jūs gribētu to piepildīt, kādām krāsām jūs varētu to izkrāsot?

Lai mums būtu tā rītdiena, kurā vēlamies dzīvot, mums ir jābūt tai šodienai, kurā esam laimīgi, jūtamies panākumiem bagāti, veseli un laimes cienīgi.

 

Ar mīlestību,
Mevlevī ordenis[/vc_column_text][/vc_column][/vc_row]

Рубрики
Uncategorized @lv

Mācāmies dzīvot pa jaunam!

[vc_row][vc_column][vc_column_text]Mūsu nemierīgajā laikā iekšējās stabilitātes stiprināšanai ir ļoti svarīgi prast dot sev precīzas norādes un izvēlēties piemērotus orientierus, ņemt vērā iekšējos resursus un aktivizēt tos. Atmetot ierasto rosību un dzīšanos pēc tūlītējām baudām, daudzi atklāj sev apzinātas rīcības un dziļu vērtību pasauli.

Protams, jebkuras epidēmijas laikā ir būtiski rūpēties par savu veselību un imunitātes stiprināšanu. Par to jau ir daudz rakstīts. Taču ir svarīgi saprast, ka imūnsistēmu un vispārējo fizisko stāvokli lielā mērā ietekmē mūsu domas un emocijas.

Nepareiza domāšana rada nepareizas emocijas.

Ilglaicīgs stress rada organismā virkni izmaiņu, kas galēji negatīvi ietekmē imūnsistēmu – reakcija uz stresu var būt postošāka par pašu stresu. Mūsu veselība un sekas, ko pasaulei nesīs šī mācību stunda, ir atkarīgas ne tikai no pandēmijas, bet arī no mūsu reakcijas uz to.

Tāpēc pašreizējā situācijā papildus vispārējām ārstnieciskām procedūrām ir ļoti svarīgi saglabāt mieru, neļauties panikai un koncentrēties uz pozitīvu domāšanu.

Mēs sniegsim vienkāršus ieteikumus, kas palīdzēs iemācīties pārvaldīt savas emocijas un radīt sevī pozitīvu gaisotni.

Pirmais ieteikums

Kas varētu jums palīdzēt mazināt stresu un trauksmi? Atrodiet savu atbalsta punktu. [/vc_column_text][us_single_image image=»3115″][vc_column_text]Pastāvīgi mainīgajā pasaulē mums vienmēr ir kaut kas, kas paliek nemainīgs: mēs varam priecāties par sauli, ar cieņu izturēties cits pret citu, cienīt savus tuvākos, rūpēties par savu veselību… Tas un daudz, daudz kas cits nav atkarīgs no ārējiem apstākļiem.

Tāpēc, lai mazinātu trauksmi, vajag balstīties uz tām pamatlietām, kas jums dod atbalstu un pārliecību par rītdienu: jūsu ģimene, jūsu bērnu veselība, iecienītā kafija no rītiem. Ir ļoti svarīgi savā apziņā fiksēt tās lietas, kas nav mainījušās.

Ieteicamā praktika

Paņemiet tīru papīra lapu, novietojiet to horizontāli un sadaliet četrās slejās.

Pirmajā slejā ierakstiet to, kas jums atrodas stabilitātes zonā. Piemēram, ģimene, vecāki, dzīvesvieta, saziņa, jūsu iekšējās vērtības.

Otrajā slejā ierakstiet to, kas pašlaik jums atrodas pārmaiņu vai risinājuma stadijā. Piemēram, laiks, kurā dzīvojam, darbs, ieņēmumi un izdevumi.

Trešajā slejā ierakstiet savas pamatvajadzības (tā saukto egoismu) – t. i., cik daudz uzmanības jums ir nepieciešams, kādas pozitīvas emocijas jūs sagaidāt no saviem tuviniekiem attiecībā uz sevi, laiks, ko varat veltīt tikai sev.

Ceturtajā slejā ierakstiet to, ko no jums gaida pasaule (ko jūs varat dot). Piemēram, cieņa pret vecākiem, uzmanība, ko veltāt bērniem, palīdzība tuvajiem, gudrība, prasme radīt skaistumu un labu noskaņojumu, artistiskums, empātija un rūpes par citiem.

Praktika nav sarežģīta, bet efektīva – tā jums palīdzēs ieraudzīt savu dzīvi īstajā gaismā, noteikt savu galveno atbalsta punktu un labāk izprast sevi.

Otrais ieteikums

Interese par sevi un savu dzīvi.[/vc_column_text][us_single_image image=»3118″][vc_column_text]Mēs esam pieraduši vērtēt sevi no apkārtējās pasaules un cilvēku skatpunkta: mūs uzslavēja, tātad esam malači, mums ir prestižs, labi apmaksāts darbs, tātad, esam veiksmīgi…

Taču vai tur rodama mūsu dzīves jēga? Vai patiešām tas dara mūs laimīgus?

Apstājieties un izvērtējiet savu dzīvi nevis no ārējo faktoru pozīcijas, bet saistībā ar savām izjūtām un emocijām. Vai jums patīk tas, ar ko jūs nodarbojaties? Vai tas jums dod gandarījumu? Vai tiešām jūtaties labi, veicot tās darbības, ko veicat? Ielieciet paši sev atzīmi, balstoties uz emocionālo stāvokli, kas jūs pārņem, šīs darbības veicot, nevis izejot no tā, kā jūs vērtē citi.

Atcerieties vēlēšanās, ko sen gribējāt īstenot, bet jums tam nebija laika: palasīt grāmatu, iemācīties zīmēt, iemācīties cept pīrāgus un beidzot veltīt laiku sev.

Mēģiniet arī atcerēties nodarbes, kas jums sagādāja prieku bērnībā. Jo, kā zināms, visas atslēgas uz mūsu laimi paslēptas tieši tur. Jums tās būs jāatrod, lai atvērtu durvis ar nosaukumu “Mana paradīze”.

Ieteicamā praktiķa – nedarīšanas praktika.

Šī praktika mums ļauj ātrāk adaptēties jaunajos dzīves apstākļos. Pamēģiniet, piemēram, slaucīt grīdu ar kreiso, nevis labo roku, paieties ačgārni – ar muguru pa priekšu, koncentrēties uz smaržām – mēģināt pasauli nevis redzēt vai dzirdēt, bet saost.

No rīta, pirms celšanās, uzsmaidiet sev. Izdariet to apzināti, vēl neatverot acis. Pirms stāstīt par sevi, pajautājiet sarunu biedram, kā viņam klājas, kāds noskaņojums, vai nevajag palīdzību?

Intelektuāla nedarīšanas praktika būtu, piemēram, noskatīties raidījumu, kuru agrāk nekad neskatījāties, jo uzskatījāt, ka tas kaut kādu iemeslu dēļ jums nebūs interesants. Tomēr esiet modri. Ja jūs pārņem aizkaitinājums, tas nozīmē, ka pārkāptas jūsu robežas un tālāk skatīties nevajag.

Laba praktika ir arī, piemēram, izdarīt ko tādu, ko nekad agrāk nebijāt darījis, jo uzskatījāt, ka to neprotat. Teiksim, atrodiet vienkāršu recepti un izcepiet kaut ko garšīgu. Nav svarīgi, vai izdosies labi. Šajā praktikā ir būtiski atbrīvot savu iekšējo spēku. Nav nozīmes tam, ko celsiet galdā.

Trešais ieteikums

Bailes no rīcības vai iniciatīva.[/vc_column_text][us_single_image image=»3121″][vc_column_text]Pārmaiņu laikā ir ļoti svarīgi nebaidīties kaut ko izdarīt pa jaunam. Tāpēc, lai aktivizētu savu iniciatīvu, ir jāpārslēdzas no savām bailēm uz interesi.

Te lielisks palīgs būs zinātkāre, tā attiecas uz mūsu personības bērna daļu. Bērnībā mums bija trakoti interesanti visu izpētīt un izzināt. Mēs nelikām sev atzīmes un nepasludinājām sev spriedumus. Mēs uzkrājām pieredzi un zināšanas.

Piedāvājam izmēģināt praktiku, kas palīdzēs atcerēties bezbēdīgās bērnības garšu, paplašināt ierastos apvāršņus un paskatīties uz pasauli kā uz iespēju krātuvi. Šo praktiku ir ļoti labi darīt kopā ar ģimeni. Tā dos jums jaunu skatu uz tuviniekiem, paplašinās “mēs” zonu, palīdzēs jums atrast jūsu instrumentus savstarpējo attiecību veidošanai. Turklāt tas ir labs veids, kā pilnvērtīgi pavadīt laiku kopā ar ģimeni un tuviem cilvēkiem. Tā palīdz arī attīstīt radošo domāšanu, elastību, nestandarta pieeju jebkuru dzīves situāciju risināšanai.

Ieteicamā praktika – ej tur, nezin kur, atrodi to, nezin ko.

Atrodiet netradicionālu pielietojumu jebkuram nejauši izvēlētam priekšmetam.

Piemēram, izejot no mājām, izvēlieties sev neierastu maršrutu. Ja esat pieradis lēmumus pieņemt patstāvīgi, lai maršrutu izvēlas kāds cits ģimenes loceklis. Pastaigājoties izvēlieties jebkuru priekšmetu: akmeni, lapiņu, zariņu…. Pacentieties izdomāt iespējami daudz nestandarta pielietojumu šim priekšmetam. Teiksim, kociņu vai zariņu var izmantot kā grāmatzīmi, ar to var kaut ko izmaisīt, to var izmantot kā fiksatoru, ar to var zīmēt utt. Mēģiniet izdomāt ne mazāk kā 30 nestandarta pielietojumus.

Ceturtais ieteikums

Ierastās sliedes. Paplašinām savas saziņas robežas.[/vc_column_text][us_single_image image=»3124″][vc_column_text]Mēs esam pieraduši sazināties ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem par vienām un tām pašām tēmām. Pamēģiniet kaut vai reizi mēnesī piezvanīt paziņai, klasesbiedram vai cilvēkam, kuram sen gribējāt piezvanīt, bet nebija laika.

Pasaule ir iespēju okeāns. Taču, ja esam iestrēguši sīkā avotiņā, kur ir pārāk maz vietas, garlaicīgi un vairs nav interesanti, mums ir jāairējas šī okeāna virzienā, lai paplašinātu pasaules uztveres robežas, atklātu jaunus apvāršņus un ieraudzītu jaunas iespējas.

Piektais ieteikums

Mācāmies pateikties.[/vc_column_text][us_single_image image=»3127″][vc_column_text]Pozitīvu attieksmi pret dzīvi var atgūt, vienkārši pateicoties un saprotot, ka mūsu dzīve ir unikāla un neatkārtojama. Un īstenībā tikai no mums pašiem ir atkarīgs, kā mēs nodzīvosim šo dienu – to vispār neietekmē ārējie apstākļi, to ietekmē tikai mūsu vēlēšanās būt laimīgiem un harmoniskiem.

Protiet priecāties par to, kas jums ir, nevis skatieties uz dzīvi tā, it kā jums kaut kā trūktu.  Esiet pateicīgi. Cieniet savu dzīvi un savus tuvākos.

Ir vēl kāda brīnišķīga praktika. Tā ir ļoti viegla, neaizņem daudz laika, turklāt palīdz no cita skatupunkta paraudzīties uz savu dzīvi, tai piemīt arī harmonizējošs efekts.

Pirms aizmigšanas domās pārskatiet savu dienu, atsaucot atmiņā pagājušās dienas notikumus apgrieztā secībā, un novērtējiet tos. Kas šodien bija labs? Ar ko bijāt apmierināts (gan ar sevi, gan ar pasauli)? Ko jums gribētos mainīt? Ja izdarījāt ko tādu, ar ko neesat apmierināts, neizsakiet sev spriedumu un nenosodiet sevi, bet vienkārši pasakiet sev, ka rīt noteikti pacentīsieties to izdarīt labāk.

Tomēr esiet ļoti izmanīgi ar solījumiem! Labāk un pareizāk ir runāt par to, ko jūs pacentīsieties izdarīt, nevis zvērēt sev, ka rīt kļūsiet par pavisam citu cilvēku. Neizpildīti solījumi sasaista mūsu dzīvības enerģiju un kļūst par neredzamu nastu dvēselei.

Savās turpmākajās publikācijās mēs stāstīsim par to, kā mūsu emocijas ietekmē mūsu dzīvi. Kā arī sniegsim ieteikumus, kā pārvaldīt emocijas. Aplūkosim radušos situāciju no aspekta: «Ar ko viss sākās?” vai “Kāpēc mēs esam nonākuši tur, kur esam?»

Sekojiet mūsu publikācijām.

Ar mīlestību
Mevlevī ordenis Rīgā[/vc_column_text][/vc_column][/vc_row]

Рубрики
Uncategorized

Learning to live in a new way!

[vc_row][vc_column][vc_column_text]In these turbulent times support of inner stability is paramount, hence the ability to set clear guidance and direction, focus attention on inner personal resources and activate them gain crucial importance. Putting aside the futility of the world and pursuit of passing pleasures, many of us discover the world of consciousness and basic values.

Certainly, during any kind of outbreak it is important to take care of health and immune system. There has been a lot reported about these issues. But it is also important that our immune system and overall physical condition are influenced much by our thoughts and emotions.

Misguided thinking causes misguided emotions.

Lasting stress triggers a range of changes in the organism, which negatively affect the immune system – the respond to the stress might be more destructive, than the stress itself. The sequencies of this global lesson and our health depend not only on the pandemia but also on our reaction to it.

This is why, in the present situation, along with paramedical and sanitation procedures, it is paramount to stay calm, not to panic and to focus on positive thinking.

We will give simple recommendations, which can help you to control correctly your emotions and to stay on a more positive note.

Recommendation One.

Find an anchor point. What can help relieve stress and anxiety?[/vc_column_text][us_single_image image=»3115″][vc_column_text]In the dynamic world we always have something that remains constant: we can appreciate the sunlight,  respect each other, value our loved ones, take care of our health … This and many more, which does not depend on the outer circumstances.

So, to relieve our anxiety you need to rely in the basic things that give you the feeling of support and confidence in the futire: your family, health of your children, your favourite coffee in the morning. It is important to identify in your mind the things that remained constant.

Recommended practice

Take a blank piece of paper, orient it horizontally and divide it into 4 columns.

In the first column put down all that you have in the zone of stability. For example, your family, parents, friends, home, communication, inner values.

In the second column put down all that currently is changing or being addressed. For example, the time we are living in, the work, the incomes and the expenditures.

In the third column specify your basic needs (the so called basic egoism) – which means the amount of attention you need, positive emotions from your loved ones addressed to you, your personal time.

In the fourth column put down the things that the world is expecting from you (which you can give). For instance, respect to your parents, attention to your children, a support to your loved ones, your wisdom, ability to create beauty and atmosphere, artistic skills, care and empathy.

The practice is not complicated, but it is effective – it will help you to see your life the right light, to determine your basic support and to know yourself better.

Recommendation two.

Interest to yourself and to own life.[/vc_column_text][us_single_image image=»3118″][vc_column_text]We got used to evaluate ourselves from the point of the surrounding world and people: if we have been praised, we are good; if we have a prestigious job, we are successful…

But is this the meaning of our life? Does it really make us happy?

Stop and evaluate your life from the point of your feelings and emotions, instead of the point of outer factors. Do you like what do you do, does it bring you satisfaction, do you feel yourself really well after you do this? Give yourself a mark based on your emotional state, accompanying you during these actions, not based on the evaluation from others.

Recall about the wishes, which you have wanted to fulfil since ancient times, but you suffered the lack of time: to read a book, to learn drawing, to learn baking pies, and, finally, to spare the time for yourself.

Also, try to recall the activities that you enjoyed in the childhood. Indeed, it is well known, that all the keys to our happiness are hidden exactly there. You have yet to find them and to open the your door called “Paradise”.

Recommended practice – the practice of undoing.

This practice allows us to adapt faster to new conditions of life. For instance, we can try sweeping the floor with the left hand, not right one, walking backwards, concentrating on smelling – instead of seeing and hearing the world, we are smelling it.

Smile at yourself before getting up. Do this consciously, before you open your eyes. Before telling a person about yourself, ask him how he is doing, what he is feeling, if he needs help.

Intellectual undoing is watching a TV program you have never seen before, as you thought that it would not be interesting for you by some reason. Still be careful.  The boundary signal that you are enough is your emotion of irritation.

A good practice can be the following – if a person have never baked and though that he could not do it, you can find a simple recipe and bake something. And it does not matter what you will get as a result. The key point of this practice is to release your inner strength.

Recommendation three.

Fear to act or initiative.

During the period of changes it is very important not to be afraid of doing something in a new way. This is why, to activate your initiative, you need to switch from fear to interest.

Here, a wonderful assistant can become your curiosity, which actually refers to the child’s part of your personality. In the childhood we were so much interested in learning and studying. We did not give marks and did not issue verdicts against ourselves. We were gaining experience and knowledge.

We offer to try the practice that will help to recall the taste of reckless childhood, widen habitual horizons and look at the world as an opportunity. This practice is a very good family activity for all the members. It will open a new view at your loved ones, widen the zone of “us”, and help to find the tools to build up interpersonal relations. Besides, it is a good way to spend your time with the family and loved ones and fill it with positive emotions.

The practice also helps to develop creative thinking, flexibility, an unconventional solution of any life’s biggest questions.

Recommended practices: Go I Know Not Whither and Fetch I Know Not What.

Find an unconventional application for any item of your choice.
For example:
Having got out of the house, choose an untraditional for you route. Or, if you usually take decisions on your own, let someone of your family choose the route for you. Pick up any item on your way: a stone, a leaf, or a twig.  Try to invent as many unconventional applications of the item as possible. For example, a stick, or a twig can be used as a bookmark, it can be used for stirring, as a fixator, as a drawing tool, etc. Attempt to think of at least 30 nonstandard ways of application.

Recommendation four.

The swing of things. Widening the boundaries of our communication.[/vc_column_text][us_single_image image=»3121″][vc_column_text]We have a habitual social circle of communication, habitual topics of conversation. At least once a month try to call to your old acquaintance, classmate, or a person you have wanted to phone to for a long time, but you didn’t have the time.

The world is the ocean of opportunities, but if we got stuck in a narrow creek, where you are feeling roomless, boring and uninspiring, we should paddle towards the ocean, to widen the borders of global perception, to open new horizons and to see new prospects.

Recommendation five.

Learning to give thanks.[/vc_column_text][us_single_image image=»3124″][vc_column_text]Positive attitude to life is given by a simple gratitude and understanding that our life is unique and inimitable. And indeed, it is us, who decide who we shall live this day – it does not depend on external conditions, it depends on our wish to be happy and balanced.

Be able to appreciate what you have, do not look at your life with the feeling that something is missing. Be able to give thanks. Value your life and the life of your loved ones.[/vc_column_text][us_single_image image=»3127″][vc_column_text]There is one more amazing practice. It is very simple, does not take much time, but also helps us to take a fresh look at our life, and has a balancing effect.

During the bedtime look through your day in the mind and recall the events of the day  in the reverse order, evaluate it —  what was good today, what was not satisfactory for you (you or the world) and think of what you would like to change. In case you have done something that made you dissatisfied, do not issue a verdict against yourself and do not assign punishment, just tell yourself that tomorrow you will try to do this in a different way.

Nevertheless, please be careful about making promises. It is better and more correctly to say that you will try to do something, than to give yourself owes to become a different person.  Unfulfilled promises bond our life energy and become an invisible load for the soul.

In the following publications we will describe the influence of our emotions on our life. Also, we will give recommendations on control of emotions. We will be looking at the existing situation from the point: «What has everything started from? Or, why we are where we are?»

Keep up with our publications.

With love,
The Mevlevi Order in Riga[/vc_column_text][/vc_column][/vc_row]

Рубрики
Публикации

Учимся жить по-новому!

[vc_row][vc_column][vc_column_text]В наше беспокойное время для укрепления внутренней стабильности имеет огромное значение умение давать себе четкие установки и ориентиры, обратить внимание на внутренние ресурсы и активизировать их. Отбросив суетность и погоню за сиюминутными удовольствиям, многие открывают для себя мир осознанности и глубинных ценностей.

Конечно же, во время любой эпидемии, важно позаботиться о своем здоровье и укреплении иммунитета. Про это уже было достаточно написано. Но важно помнить,  что на иммунную систему и общее физическое состояние в большей степени влияют наши мысли и эмоции.

Неправильное мышление рождает неправильные эмоции.

Продолжительный стресс запускает в организме ряд изменений, которые крайне негативно сказываются на иммунной системе — реакция на стресс может быть более губительной, чем сам стресс. Последствия этого мирового урока и наше здоровье зависят не только от пандемии, но и от нашей реакции на неё.

Поэтому, в сложившейся ситуации, помимо общеоздоровительных процедур, очень важно сохранять спокойствие, не поддаваться панике и фокусироваться на позитивном мышлении.

Мы опишем простые рекомендации, которые смогут научить вас правильно управлять своими эмоциями и настраивать себя на позитивный лад.

Рекомендация первая.

Найдите свою точку опоры. Что поможет уменьшить стресс и снизить тревожность?[/vc_column_text][us_single_image image=»3115″][vc_column_text]В вечно меняющемся мире у нас всегда есть то, что остается неизменным: мы можем радоваться солнцу,  с уважением относиться друг к другу, ценить наших близких, заботиться о своем здоровье … Это и еще многое другое, что не зависит от внешних обстоятельств.

Поэтому, для того, чтобы снизить тревожность, нужно опираться на то базовое, что дает вам поддержку и уверенность в завтрашнем дне: ваша семья, здоровье ваших детей, любимый кофе по утрам. Очень важно в своем сознании обозначить те вещи, которые остались неизменными.

Рекомендуемая практика

Возьмите чистый лист бумаги, положите горизонтально и разделите его на 4 колонки.

В первой колонке напишите то, что у вас находится в зоне стабильности. Например, семья, родители, друзья, жилье, общение, ваши внутренние ценности.

Во второй колонке напишите то, что сейчас находиться в стадии перемен или решения. Например, время, в которое мы живем, работа, доходы и расходы.

В третьей колонке укажите свои базовые потребности (так называемый базовый эгоизм) – то есть количество внимания, необходимое вам, выражение позитивных эмоций ваших близких в ваш адрес, время для себя.

В четвертой колонке напишите то, чего от вас ожидает мир (что вы можете дать). Например,  уважение к родителям, внимание к детям, помощь близким, ваша мудрость, умение создавать красоту и настроение, артистизм, проявление заботы и эмпатии.

Практика несложная, но эффективная — она поможет вам увидеть свою жизнь в истинном свете, определить базовую опору и лучше понять себя.

Рекомендация вторая.

Интерес к себе и своей жизни.[/vc_column_text][us_single_image image=»3118″][vc_column_text]Мы привыкли оценивать себя с позиции окружающего нас мира и людей: нас похвалили, значит, мы молодцы; у нас престижная высокооплачиваемая работа, значит,  мы успешны….

Но разве в этом смысл нашей жизни? Действительно ли это делает нас счастливыми?

Остановитесь и оцените свою жизнь не с позиции внешних факторов, а с позиции ваших ощущений и эмоций. Нравиться вам или нет, то, чем вы занимаетесь, приносит ли вам это удовольствие, хорошо ли вам на самом деле от тех действий, которые вы совершаете? Поставьте сами себе оценку, опираясь на эмоциональное состояние, которое сопровождает вас во время действий, а не с позиции того, как вас оценили другие.

Вспомните о тех желаниях, которые вы давно хотели осуществить, но у вас на это не было времени: почитать книжку, научиться рисовать, научиться печь пироги, и, наконец-то, уделить время лично для себя.

Также, постарайтесь вспомнить те занятия, которые приносили вам удовольствие в вашем детстве. Ведь, как известно, все ключи к нашему счастью скрыты именно там. Вам предстоит их отыскать, чтобы открыть свою дверь под названием «Рай».

Рекомендуемая практика — практика неделания.

Эта практика позволяет нам быстрее адаптироваться к новым условиям жизни. Например, подметать пол левой рукой, а не правой, походить задом наперед, концентрируемся на запахах — пытаемся не видеть и не слышать мир, а обонять его.

Прежде чем встать с постели, улыбнитесь сами себе. Сделайте это осознанно, когда вы еще не открыли глаза. Прежде чем рассказать человеку о себе, спросите, как у него дела, как его настроение, нужна ли ему помощь.

Интеллектуальной практикой неделания будет просмотр той передачи, которую вы никогда не смотрели раньше, т.к. думали, что она вам по какой-то причине не интересна. Однако будьте внимательны. Границей того, что вам достаточно, является эмоция раздражения.

Также хорошей практикой будет следующее — если человек никогда не занимался выпечкой и считал, что не умеет этого делать, можно найти простой рецепт и испечь что-нибудь. И не важно, что получиться. В этой практике главное — высвобождение внутренней силы, а не результат.

 Рекомендация третья.

Страх действовать или инициатива.[/vc_column_text][us_single_image image=»3121″][vc_column_text]Очень важно в процессе перемен не бояться сделать что-то по-новому. Поэтому, для того, чтобы активизировать свою инициативу, необходимо переключиться со страха на интерес.

Здесь прекрасным помощником может стать любознательность, которая относится к детской части нашей личности. В детстве нам было безумно интересно все изучать и познавать. Мы не ставили себе оценок и не выносили себе вердиктов. Мы набирались опыта и приобретали знания.

Предлагаем попробовать практику, которая поможет вспомнить вкус беззаботного детства, расширить привычные горизонты и посмотреть на мир, как на возможности. Эту практику очень хорошо делать вместе с вашей семьей. Она даст вам другой взгляд на ваших близких, расширит зону «мы», поможет найти ваши инструменты в выстраивании межличностных отношений. Кроме того — это способ провести наполненное позитивными эмоциями время с вашей семьей и близкими людьми.

Практика так же помогает развивать творческое мышление, гибкость, нестандартный подход к решению любых жизненных вопросов.

Рекомендуемая практика: Иди туда, не знаю куда. Найди то, не знаю что.

Найдите нетрадиционное применение для любого выбранного вами предмета.
Например:
Выйдя из дома, выберите непривычный для вас маршрут. Или, если вы привыкли принимать решения сами, пусть маршрут выберет кто-то из членов вашей семьи. Гуляя, выберите любой предмет: камень, листик, веточку.  Постарайтесь придумать как можно больше нестандартных  способов применения для этого предмета. Например, палочка, или веточка может быть использована как закладка в книжку, ею можно что-то размешать, ее можно использовать как фиксатор, ею можно рисовать и т.д. Постарайтесь придумать не менее 30-ти нестандартных способов применения.

Рекомендация пятая.

Привычная колея. Расширяем границы нашего общения.[/vc_column_text][us_single_image image=»3124″][vc_column_text]Мы привыкли общаться с одними и теми же людьми, на одни и те же темы. Постарайтесь хотя бы один раз в месяц позвонить старому знакомому, однокласснику, или человеку, которому вы давно хотели позвонить, но на это не было времени.

Мир — это океан возможностей, но если мы застряли в узком ручейке, в котором нам тесно, скучно и уже не интересно, то нам необходимо грести в сторону этого самого океана, чтобы расширить границы восприятия мира, открыть новые горизонты и увидеть новые возможности.

Рекомендация шестая. Учимся благодарить.[/vc_column_text][us_single_image image=»3127″][vc_column_text]Позитивное отношение к жизни возвращает простая благодарность и понимание того, что наша жизнь уникальна и неповторима. И на самом деле только от нас зависит, как мы проживем этот день — на это внешние обстоятельства не влияют, а влияет лишь наше желание быть счастливыми, гармоничными.

Умейте радоваться тому, что имеете, а не смотрите на жизнь так, будто вам «чего-то не хватает». Умейте благодарить. Цените свою жизнь и своих близких.

Есть еще одна замечательная практика. Она очень легкая, не занимает много времени, но так же помогает нам по-другому посмотреть на нашу жизнь, и обладает гармонизирующим эффектом.

Ложась спать, мысленно просмотрите свой день и восстановите в памяти события прошедшего дня, вспоминая их в обратном порядке, и оцените его — что в сегодняшнем дне было хорошо, чем вы были довольны (как собой, так и миром) и что Вам хотелось бы поменять. Если вы сделали что-то, чем остались недовольны, не выносите себе вердиктов и не назначайте наказаний, а просто скажите сами себе, что завтра Вы постараетесь сделать это по-другому.

Однако, будьте очень внимательны в отношении обещаний. Лучше и правильнее говорить о том, что вы постараетесь что-то сделать, чем давать себе клятвенные обещания стать завтра другим человеком. Невыполненные обещания связывают нашу жизненную энергию и становятся незримым грузом для души.

В наших следующих публикациях мы опишем влияние наших эмоций на нашу жизнь. А так же дадим рекомендации по управлению эмоциям. Рассмотрим сложившуюся ситуацию с позиции: «С чего все началось? Или, Почему мы оказались там, где мы есть?»

Следите за нашими публикациями.

С любовью,
Орден Мевлеви в Риге[/vc_column_text][/vc_column][/vc_row]