Sheb-i Arus

Dželāladdīns Rūmī… Viņš izdarīja savu pirmo ieelpu, pagodinot šo pasauli ar savu ierašanos, tas notika pirms daudziem gadiem Balhā, un tad jau viņš bija gatavs savai pēdējai izelpai Konjā. Viņam nolikto ieelpu un izelpu skaits, kas mērāms ar svētību, mīlestību un ticību, bija izsīcis. Rūmī griba jau tiecās uz citu pasauli.

“Mana vieta – kur nav vietas, mana zīme – bez nozīmes,
Ne es dvēsele, ne miesa, tomēr – mīļotajam gan es!
Divumu es pārvarējis, abas pasaules man – viena,
Vienu minu, Vienu zinu, saucu: dodiet Vienu man! – es,
Viņš – mans pēdējais un pirmais, Viņš – mans iekšums, Viņš – mans ārums,
Tikai: jā Hū! – un: jā man Hū! vislaik manās ausīs skanēs…”

(Uldis Bērziņš)

Brīdī, kad sarkanā saules lode pieskārās Tekeli kalnu virsotnēm, šo pasauli pameta Konjas medreses pārzinis Dželāladdīns Rūmī, Kungsmūsu (Mevlāna).

Bet uz mūžīgiem laikiem kopā ar cilvēci paliks “Masnavī-je Manavī”, “Fihi Ma Fihi” (“Tajā ir, kas tajā ir”) autors, sūfiju tarikāta Mevlevīja iedvesmotājs, dzejnieks, domātājs, viedais no viedajiem, kas dzīvos, kamēr vien pastāvēs cilvēce, un aizvien no jauna atdzims reizē ar nākamām paaudzēm – Dželāladdīns Muhammads Rūmī.

Tikšanās diena ar Mīļoto

Rūmī uzskatīja, ka zemes dzīves beigas ir garīga pārdzimšana un īstā esamība: cilvēks pirms ierašanās šajā pasaulē ir laimīgs, jo viņa gars ir brīvs, bet piedzimstot viņš kļūst par sava ķermeņa ķīlnieku. Viņš ticēja, ka dvēsele aiziešanas brīdī atbrīvojas no zemes važām un atkal savienojas ar Mīļoto, esamības Radītāju. Tā kā pāreja uz citu pasauli pēc būtības ir tikšanās ar Visaugstāko un Mūžīgās dzīves sākums, no tās nav vērts baidīties. Tāpēc Rūmī nāves dienu sauca par Sheb-i Arus, kas tulkojumā nozīmē “kāzu diena” jeb “Tikšanās diena ar Mīļoto”. Un novēlēja draugiem neskumt pēc viņa aiziešanas.

 Dienā, kad nomiršu, nelauziet rokas,
Neraudiet, neskandiniet šķiršanos!
Tā nav šķiršanās, bet tikšanās diena.
Spīdeklis norietēja, vairs neuzlēks,
Grauds, zemē kritis, – zeltin zels!
Kopš tās dienas ir pagājuši gadu simti, bet Dželāladdīna Rūmī mācība turpina izgaismot cilvēku dvēseles un ceļu.

Viņa dzeja runā uz visiem cilvēkiem neatkarīgi no laikmeta, kultūras un ticības. Un tās ietekme saglabāsies, kamēr vien dzims cilvēku paaudzes. “Ja visas tautas iztulkos savā valodā un izlasīs Mevlānas darbus, pasaulē vairs nebūs ne naida, ne karu, ne atriebības.” (I. Meļikofs)

Mevlānas novēlējumi, kas, nesot sevī vieduma graudu, tiecas sēt cilvēku starpā mīlestību, mieru un sapratni, mūsdienās iegūst jo īpašu jēgu un apgaismo ikviena dzīves ceļu, sniedzot mieru un harmoniju.

Šogad, pēc Dieva gribas, mēs 2021. gada 16. decembrī veicām tiešsaistes translāciju no Semas ceremonijas Rīgā un kopīgā tiecībā un siržu vienotībā godinājām Lielo Viedo, Dželāladdīnu Muhammadu Rūmi.

Ar mīlestību
Mevlevī ordenis Rīgā

Avoti:
U. Bērziņš. JG 293
R. Fišs, Š. Džāns, atvērtās piekļuves materiāli.