Mācāmies dzīvot pa jaunam!

Mūsu nemierīgajā laikā iekšējās stabilitātes stiprināšanai ir ļoti svarīgi prast dot sev precīzas norādes un izvēlēties piemērotus orientierus, ņemt vērā iekšējos resursus un aktivizēt tos. Atmetot ierasto rosību un dzīšanos pēc tūlītējām baudām, daudzi atklāj sev apzinātas rīcības un dziļu vērtību pasauli.

Protams, jebkuras epidēmijas laikā ir būtiski rūpēties par savu veselību un imunitātes stiprināšanu. Par to jau ir daudz rakstīts. Taču ir svarīgi saprast, ka imūnsistēmu un vispārējo fizisko stāvokli lielā mērā ietekmē mūsu domas un emocijas.

Nepareiza domāšana rada nepareizas emocijas.

Ilglaicīgs stress rada organismā virkni izmaiņu, kas galēji negatīvi ietekmē imūnsistēmu – reakcija uz stresu var būt postošāka par pašu stresu. Mūsu veselība un sekas, ko pasaulei nesīs šī mācību stunda, ir atkarīgas ne tikai no pandēmijas, bet arī no mūsu reakcijas uz to.

Tāpēc pašreizējā situācijā papildus vispārējām ārstnieciskām procedūrām ir ļoti svarīgi saglabāt mieru, neļauties panikai un koncentrēties uz pozitīvu domāšanu.

Mēs sniegsim vienkāršus ieteikumus, kas palīdzēs iemācīties pārvaldīt savas emocijas un radīt sevī pozitīvu gaisotni.

Pirmais ieteikums

Kas varētu jums palīdzēt mazināt stresu un trauksmi? Atrodiet savu atbalsta punktu.

Pastāvīgi mainīgajā pasaulē mums vienmēr ir kaut kas, kas paliek nemainīgs: mēs varam priecāties par sauli, ar cieņu izturēties cits pret citu, cienīt savus tuvākos, rūpēties par savu veselību… Tas un daudz, daudz kas cits nav atkarīgs no ārējiem apstākļiem.

Tāpēc, lai mazinātu trauksmi, vajag balstīties uz tām pamatlietām, kas jums dod atbalstu un pārliecību par rītdienu: jūsu ģimene, jūsu bērnu veselība, iecienītā kafija no rītiem. Ir ļoti svarīgi savā apziņā fiksēt tās lietas, kas nav mainījušās.

Ieteicamā praktika

Paņemiet tīru papīra lapu, novietojiet to horizontāli un sadaliet četrās slejās.

Pirmajā slejā ierakstiet to, kas jums atrodas stabilitātes zonā. Piemēram, ģimene, vecāki, dzīvesvieta, saziņa, jūsu iekšējās vērtības.

Otrajā slejā ierakstiet to, kas pašlaik jums atrodas pārmaiņu vai risinājuma stadijā. Piemēram, laiks, kurā dzīvojam, darbs, ieņēmumi un izdevumi.

Trešajā slejā ierakstiet savas pamatvajadzības (tā saukto egoismu) – t. i., cik daudz uzmanības jums ir nepieciešams, kādas pozitīvas emocijas jūs sagaidāt no saviem tuviniekiem attiecībā uz sevi, laiks, ko varat veltīt tikai sev.

Ceturtajā slejā ierakstiet to, ko no jums gaida pasaule (ko jūs varat dot). Piemēram, cieņa pret vecākiem, uzmanība, ko veltāt bērniem, palīdzība tuvajiem, gudrība, prasme radīt skaistumu un labu noskaņojumu, artistiskums, empātija un rūpes par citiem.

Praktika nav sarežģīta, bet efektīva – tā jums palīdzēs ieraudzīt savu dzīvi īstajā gaismā, noteikt savu galveno atbalsta punktu un labāk izprast sevi.

Otrais ieteikums

Interese par sevi un savu dzīvi.

Mēs esam pieraduši vērtēt sevi no apkārtējās pasaules un cilvēku skatpunkta: mūs uzslavēja, tātad esam malači, mums ir prestižs, labi apmaksāts darbs, tātad, esam veiksmīgi…

Taču vai tur rodama mūsu dzīves jēga? Vai patiešām tas dara mūs laimīgus?

Apstājieties un izvērtējiet savu dzīvi nevis no ārējo faktoru pozīcijas, bet saistībā ar savām izjūtām un emocijām. Vai jums patīk tas, ar ko jūs nodarbojaties? Vai tas jums dod gandarījumu? Vai tiešām jūtaties labi, veicot tās darbības, ko veicat? Ielieciet paši sev atzīmi, balstoties uz emocionālo stāvokli, kas jūs pārņem, šīs darbības veicot, nevis izejot no tā, kā jūs vērtē citi.

Atcerieties vēlēšanās, ko sen gribējāt īstenot, bet jums tam nebija laika: palasīt grāmatu, iemācīties zīmēt, iemācīties cept pīrāgus un beidzot veltīt laiku sev.

Mēģiniet arī atcerēties nodarbes, kas jums sagādāja prieku bērnībā. Jo, kā zināms, visas atslēgas uz mūsu laimi paslēptas tieši tur. Jums tās būs jāatrod, lai atvērtu durvis ar nosaukumu “Mana paradīze”.

Ieteicamā praktiķa – nedarīšanas praktika.

Šī praktika mums ļauj ātrāk adaptēties jaunajos dzīves apstākļos. Pamēģiniet, piemēram, slaucīt grīdu ar kreiso, nevis labo roku, paieties ačgārni – ar muguru pa priekšu, koncentrēties uz smaržām – mēģināt pasauli nevis redzēt vai dzirdēt, bet saost.

No rīta, pirms celšanās, uzsmaidiet sev. Izdariet to apzināti, vēl neatverot acis. Pirms stāstīt par sevi, pajautājiet sarunu biedram, kā viņam klājas, kāds noskaņojums, vai nevajag palīdzību?

Intelektuāla nedarīšanas praktika būtu, piemēram, noskatīties raidījumu, kuru agrāk nekad neskatījāties, jo uzskatījāt, ka tas kaut kādu iemeslu dēļ jums nebūs interesants. Tomēr esiet modri. Ja jūs pārņem aizkaitinājums, tas nozīmē, ka pārkāptas jūsu robežas un tālāk skatīties nevajag.

Laba praktika ir arī, piemēram, izdarīt ko tādu, ko nekad agrāk nebijāt darījis, jo uzskatījāt, ka to neprotat. Teiksim, atrodiet vienkāršu recepti un izcepiet kaut ko garšīgu. Nav svarīgi, vai izdosies labi. Šajā praktikā ir būtiski atbrīvot savu iekšējo spēku. Nav nozīmes tam, ko celsiet galdā.

Trešais ieteikums

Bailes no rīcības vai iniciatīva.

Pārmaiņu laikā ir ļoti svarīgi nebaidīties kaut ko izdarīt pa jaunam. Tāpēc, lai aktivizētu savu iniciatīvu, ir jāpārslēdzas no savām bailēm uz interesi.

Te lielisks palīgs būs zinātkāre, tā attiecas uz mūsu personības bērna daļu. Bērnībā mums bija trakoti interesanti visu izpētīt un izzināt. Mēs nelikām sev atzīmes un nepasludinājām sev spriedumus. Mēs uzkrājām pieredzi un zināšanas.

Piedāvājam izmēģināt praktiku, kas palīdzēs atcerēties bezbēdīgās bērnības garšu, paplašināt ierastos apvāršņus un paskatīties uz pasauli kā uz iespēju krātuvi. Šo praktiku ir ļoti labi darīt kopā ar ģimeni. Tā dos jums jaunu skatu uz tuviniekiem, paplašinās “mēs” zonu, palīdzēs jums atrast jūsu instrumentus savstarpējo attiecību veidošanai. Turklāt tas ir labs veids, kā pilnvērtīgi pavadīt laiku kopā ar ģimeni un tuviem cilvēkiem. Tā palīdz arī attīstīt radošo domāšanu, elastību, nestandarta pieeju jebkuru dzīves situāciju risināšanai.

Ieteicamā praktika – ej tur, nezin kur, atrodi to, nezin ko.

Atrodiet netradicionālu pielietojumu jebkuram nejauši izvēlētam priekšmetam.

Piemēram, izejot no mājām, izvēlieties sev neierastu maršrutu. Ja esat pieradis lēmumus pieņemt patstāvīgi, lai maršrutu izvēlas kāds cits ģimenes loceklis. Pastaigājoties izvēlieties jebkuru priekšmetu: akmeni, lapiņu, zariņu…. Pacentieties izdomāt iespējami daudz nestandarta pielietojumu šim priekšmetam. Teiksim, kociņu vai zariņu var izmantot kā grāmatzīmi, ar to var kaut ko izmaisīt, to var izmantot kā fiksatoru, ar to var zīmēt utt. Mēģiniet izdomāt ne mazāk kā 30 nestandarta pielietojumus.

Ceturtais ieteikums

Ierastās sliedes. Paplašinām savas saziņas robežas.

Mēs esam pieraduši sazināties ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem par vienām un tām pašām tēmām. Pamēģiniet kaut vai reizi mēnesī piezvanīt paziņai, klasesbiedram vai cilvēkam, kuram sen gribējāt piezvanīt, bet nebija laika.

Pasaule ir iespēju okeāns. Taču, ja esam iestrēguši sīkā avotiņā, kur ir pārāk maz vietas, garlaicīgi un vairs nav interesanti, mums ir jāairējas šī okeāna virzienā, lai paplašinātu pasaules uztveres robežas, atklātu jaunus apvāršņus un ieraudzītu jaunas iespējas.

Piektais ieteikums

Mācāmies pateikties.

Pozitīvu attieksmi pret dzīvi var atgūt, vienkārši pateicoties un saprotot, ka mūsu dzīve ir unikāla un neatkārtojama. Un īstenībā tikai no mums pašiem ir atkarīgs, kā mēs nodzīvosim šo dienu – to vispār neietekmē ārējie apstākļi, to ietekmē tikai mūsu vēlēšanās būt laimīgiem un harmoniskiem.

Protiet priecāties par to, kas jums ir, nevis skatieties uz dzīvi tā, it kā jums kaut kā trūktu.  Esiet pateicīgi. Cieniet savu dzīvi un savus tuvākos.

Ir vēl kāda brīnišķīga praktika. Tā ir ļoti viegla, neaizņem daudz laika, turklāt palīdz no cita skatupunkta paraudzīties uz savu dzīvi, tai piemīt arī harmonizējošs efekts.

Pirms aizmigšanas domās pārskatiet savu dienu, atsaucot atmiņā pagājušās dienas notikumus apgrieztā secībā, un novērtējiet tos. Kas šodien bija labs? Ar ko bijāt apmierināts (gan ar sevi, gan ar pasauli)? Ko jums gribētos mainīt? Ja izdarījāt ko tādu, ar ko neesat apmierināts, neizsakiet sev spriedumu un nenosodiet sevi, bet vienkārši pasakiet sev, ka rīt noteikti pacentīsieties to izdarīt labāk.

Tomēr esiet ļoti izmanīgi ar solījumiem! Labāk un pareizāk ir runāt par to, ko jūs pacentīsieties izdarīt, nevis zvērēt sev, ka rīt kļūsiet par pavisam citu cilvēku. Neizpildīti solījumi sasaista mūsu dzīvības enerģiju un kļūst par neredzamu nastu dvēselei.

Savās turpmākajās publikācijās mēs stāstīsim par to, kā mūsu emocijas ietekmē mūsu dzīvi. Kā arī sniegsim ieteikumus, kā pārvaldīt emocijas. Aplūkosim radušos situāciju no aspekta: “Ar ko viss sākās?” vai “Kāpēc mēs esam nonākuši tur, kur esam?”

Sekojiet mūsu publikācijām.

Ar mīlestību
Mevlevī ordenis Rīgā