Semas ceremonijas fizioloģiskie aspekti.
Skatoties, cik viegli, kā bez svara, griežas Mevlevī dervīši savos baltajos tērpos, mēs bieži vien nemaz neaizdomājamies par to, kas ir šī viegluma pamatā. Semazēna griešanās ātrums ir atkarīgs no mūzikas ritma un var sasniegt pat 33–40 apgriezienus minūtē. Bet sema var ilgt pat divas stundas. Šajā rakstā mēs vēlamies pastāstīt par dažiem Semas ceremonijas fiziskajiem un fizioloģiskajiem aspektiem.
Kā Mevlevī dervīši spēj griezties samērā ilgi, turklāt neizjūtot galvas reiboņus, sliktu dūšu vai citus tā sauktos “vestibulāros simptomus”? Tas tiek panākts, tikai pateicoties vingrinājumu un treniņu sistēmai saskaņā ar īpašiem noteikumiem.
Ikvienam, kurš sāk apgūt semas praktiku, sākumā ir novērojami iepriekš minētie simptomi. Tā ir normāla fizioloģiska reakcija. Lai nepārslogotu vestibulāro sistēmu, semas apmācība tiek veikta pakāpeniski, sākot ar īsiem divu minūšu vingrinājumiem. Vingrinājumu ilgums tiek pakāpeniski palielināts, līdz semazēns vairs neizjūt galvas reiboni.
Dervīši uzskata, ka tam, kurš grib kļūt par semazēnu, ir jāattīrās no negatīvām emocijām un sliktām domām. Šāda attīrīšanās kopā ar ķermeņa attīrīšanos notiek vingrināšanās procesā. Kaut gan Mevlevī brālībai nebija stingru aizliegumu attiecībā uz ēdienu, viņi centās izvairīties no smagu, grūti sagremojamu produktu lietošanas uzturā. Semazēniem nav jābūt nedz labi paēdušiem, nedz pārāk izsalkušiem. Sema parasti tiek veikta vakarpusē, dažas stundas pēc ēšanas.
Interesanti, ka tādas dervīšu kustības griešanās laikā kā pilns apgrieziens, pagrieziens ar uz augšu paceltām rokām, līdzsvara turēšana uz vienas kājas, iešana pa taisnu līniju ar vienlaicīgu griešanos ap savu asi tiek izmantotas modernajā otolaringoloģijā un neiroloģijā kā testi vestibulārā aparāta diagnosticēšanai. Semazēna galva dejas laikā ir noliekta. Pateicoties šim slīpumam, trīs iekšējās auss pusloka kanāli tiek kairināti vienmērīgi, tas samazina reiboņa iespējamību, ko izraisa kairinājums vienā no šiem kanāliem.
Mūsdienu medicīnas ieteikumi reiboņa pārvarēšanai visumā sakrīt ar tiem, ko savā praksē izmanto semazēni: sēdēt tuvu transportlīdzekļa smaguma centram, turēt galvu taisni, neveikt nevajadzīgas kustības, skatīties taisni uz priekšu, uz horizontu, vingrināt smadzenes, lai nekristu bezsamaņā: skaitīt, risināt mīklas, dziedāt dziesmas u. tml.
Kustībā esoša cilvēka līdzsvaru nodrošina trīs sistēmas: vestibulārais aparāta, redze un nervu galu sistēma pēdās. No medicīnas skatpunkta sema pārstāv vingrinājumu kopumu, kas sekmē reiboņa profilaksi, un arī mūsdienās tā šajā ziņā nav zaudējusi savu vērtību.
Semazēna tērpa apakšmala semas laikā izplešas un rada tā saukto aerodinamisko efektu, kas semazēnam ļauj justies vieglākam un sākt griezties ātrāk. Tas veicina arī reiboņa vājināšanos. Tērpa apakšmala Mevlevī tiek saukta par “pannas vāku”, jo tās noapaļotā forma atgādina šo priekšmetu. Tērpa baltā krāsa, atšķirībā no citām krāsām, neizraisa reiboni.
Semazēni zina: ja viņi fiksēs skatienu uz kādu noteiktu punktu, galva nereibs. Tāpēc viņi koncentrē skatienu uz kreisās rokas lielo pirkstu. Viņu acu plakstiņi ir puspievērti. Viņi neinteresējas par to, kas notiek apkārt. Šādā stāvoklī semazēns visu apkārtējo redz kā miglas dūmakā, reibonis pāriet.
Līdzīgas metodes, kā zināms, izmanto arī, ceļojot pa jūru vai pa sauszemi. Vajag skatīties uz priekšu, kustības virzienā. Piesaistot skatienu kādam nekustīgam priekšmetam – kokam, klintij vai kalnam ‒, var samazināt nelabuma sajūtu. Jūrnieki parasti iesaka pasažieriem skatīties uz horizonta līniju.
Sema ir ceremonija, kas vērsta uz koncentrēšanos, vienotību ar apkārtējo pasauli, pašuzupurēšanos, kalpošanu. Semazēnu praktikā ir arī garīgi un psiholoģiski aspekti, kas uzlabo ķermeņa fizisko izturību. Pirms semas tiek veikts mazgāšanās rituāls. Griešanās laikā atkārto Allāha vārdu. Griežoties semazēns izpleš rokās tā, lai tās veidotu arābu burtu lam, un viss viņa ķermenis attēlo lūgšanas vārdus “La ilaha illa Allah” (Nav cita dieva, tik Dievs).
Pēc profesora Fuata Jendemli grāmatas “Apmācība sūfiju Mevlevī brālībā” materiāliem. Tās tulkojumu krievu valodā no turku valodas veicis Jurijs Averjanovs.
