“Dzīves noslēpums” Pārsteidzošs ceļojums uz Indiju. 25.01.‒06.02.2019.

Mūsu brīnišķīgais ceļojums pilnībā atbilda tā nosaukumam. Svētceļojuma laikā mēs apmeklējām, piecu pasaules reliģiju ‒ hinduisma, džainisma, tantras, islāma un sūfisma ‒ svētvietas.
Pašā ceļojuma sākumā grupai pievienojās sūfiju Čištī ordeņa šeihs, godātais Hamids Čištī. Tas mums bija liels gods un svētība. Izsakām visdziļāko cieņu un pateicību Hamidam Čištī un viņa ģimenei par palīdzību, viesmīlību un atklāsmēm, ko sevī atklājām, pateicoties viņa līdzdalībai.
Mūsu neaizmirstamais ceļojums sākās 2019. gada 26. janvārī. 51 cilvēku grupa agri no rīta ielidoja Deli. Pēc nelielas atpūtas viesnīcā devāmies uz vienu no lielākajiem hinduisma tempļiem – Akšardhama templi (tulkojumā “Dieva mītne”).
Šis templis ir īpašs ar to, ka tā centrā atrodas piemineklis Skolotājam Nilkantam Varni.
Skolotājs Nilkants Varni (1731‒1830) dzīvoja un mācīja netālu no vietas, kur tagad atrodas tempļa komplekss. Nilkantu Varni ieskaitīja svēto kārtā vēl viņa dzīves laikā. Saskaņā ar leģendu mācekļi gribēja Nilkantam Varni par godu uzcelt dievnamu, bet saņēma no viņa atteikumu. Viņš teicis, ka nav dievs, bet tikai nodod tālāk noteiktas dieva Višnu vibrācijas. Pēc Nilkanta Varni nāves cilvēki turpināja nākt uz šo vietu, un 2000. gadā sākās Akšardhama tempļa celtniecība.
Tas tika celts kā Višnu templis, cenšoties parādīt Indiju tās uzplaukuma laikā. Celtniecībai tika izmantots smilšakmens un marmors. Katram dievnama elementam ir sava garīgā un simboliskā nozīme, tajā atrodas 20 tūkstoši akmenī izgrieztu hinduisma garīgo sekotāju figūru. Tempļa kompleksu pilnībā par ticīgo ziedojumiem uzcēla 5 gadu laikā, tā celtniecībā piedalījās vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku. Interesanti arī tas, ka Akšardhama templis ir uzbūvēts tajā pašā vietā, kur jau pirms pieciem tūkstošiem gadu atradās dievnams.

(Templī ir aizliegts fotografēt. Fotoattēlos kas ņemti no pieejamiem avotiem, var redzēt šī tempļa kompleksa krāšņumu un mērogu.)

Esot Deli, mēs nevarējām neapmeklēt Hazrata Nizamuddīna Čištī dargu. Indijā jebkuras dargas neatņemama sastāvdaļa ir kavalī – sūfiju garīgo himnu izpildītāji. Mums laimējās būt klāt viņu uzstāšanās laikā. Patīkams pārsteigums bija arī iespēja apmeklēt Hazrata Inajata Hāna apbedījumu. Daudzi no mums ir lasījuši viņa darbus, un godināt viņa piemiņu mums bija liels pagodinājums.

27. janvārī apmeklējām Krišnas templi Mathurā.

28. janvārī mēs bijām svētajā pilsētā Fatehpur-Sikri un apmeklējām Akbara Lielā apbedījuma vietu.

Akbara Lielā kapenes

Kompleksa arhitektūru raksturo trīs stili: indiešu, persiešu un islāma. Taču Akbara Lielā kapliča krasi atšķiras no pārējā kompleksa: baltas sienas bez rotājumiem, vienkāršums un askētisms. Akbars uzskatīja, ka mūsu dvēsele ir vienkārša un nav tik sarežģīta, kā mēs dažkārt domājam, un galvenais ir, lai mūsu sirds būtu tīra un gudra, bet prāts – labs.

Fatehpur-Sikri ir unikāla ar to, ka Akbars Lielais uzcēla pilsētu un pārcēla uz turieni galmu, lai dzīvotu blakus savam Skolotājam Salimam Čištī. Diemžēl ūdens trūkuma dēļ pēc Skolotāja nāves viņam vajadzēja pārcelt galvaspilsētu atpakaļ uz Agru. Pilsēta tika pamesta un jau 400 gadus praktiski nav apdzīvota. Fatehpur-Sikri celtniecībā tika iesaistīti arhitekti no dažādiem Indijas apgabaliem, tāpēc tās ēkas veido dažādu arhitektūras skolu sintēzi – hinduisma un džainisma arhitektūras elementi savijušies ar islāma elementiem. Mūsdienās šajā rēgu pilsētā ir tikai ap 30 000 iedzīvotāju. Tomēr to vēl aizvien apmeklē tūkstošiem svētceļnieku, lai lūgtos pie sūfiju mistiķa Salima Čištī kapa.

Ceļojuma piektajā dienā (29. janvārī) mēs apmeklējām izcilo arhitektūras pērli Tadžmahalu, ko valdnieks Šāhs Džahāns mīlestības vārdā uzcēla savas sievas Mumtāzas Mahalas mūžīgai piemiņai. Majestātiskais Tadžmahals ir neatkārtojams ar savām ideālajām proporcijām, sievišķīgajām formām, ornamentiem un celtniecībā izmantotajiem materiāliem. Uz tā marmora sienām saullēkta un saulrieta stundās rotājas mēļi un zeltaini saules staru atspīdumi. Dienā tas mirdz žilbinoši balts, bet naktīs un musona lietus laikā – izstaro pērļu krāsas gaismu.

Ne visi zina, ka Šāhs Džahāns savā šedevrā atveidoja Korānā aprakstīto paradīzi un Tadžmahala parkā savākti visi Korānā minētie paradīzes augi. Lai saglabātu precīzu atbilsmi Korāna paradīzes dārzam, pirms 400 gadiem ceļot mauzoleju, Šāham Džahānam nācās pat izmainīt Jamunas upes gultni. Pamazām upe atgriežas savā vecajā gultnē, un Tadžmahalam draud iznīcības briesmas. Ēkas pamatos jau ir izveidojušās tik dziļas plaisas, ka tajās var iebāzt plaukstu. Pēc ekspertu domām, ja tuvākajā laikā nekas netiks darīts, Tadžmahals pastāvēs vēl tikai 5‒7 gadus.

Astotajā dienā mēs pārbraucām uz Adžmeru.

Adžmera – pilsēta, ko 7. gs. dibinājis radža Alžajs Paloms Čauhāns ‒ atrodas zaļā oāzē starp Arāvalli kalnu grēdas pakalniem.

Šeit atrodas svētā Hadži Muinuddīna Čištī kapenes. Saņēmis atklāsmi sapnī, viņš ieradās šajā novadā no Persijas, lai veltītu savu dzīvi kalpošanai cilvēkiem un uzlabotu nabadzīgo un apspiesto stāvokli. Svēto īpaši godāja Mogolu dinastijas imperatori Akbars un Šāhs Džahāns. Mošeja celta no baltā marmora, kapenes kupoli ir apzeltīti. Lai godinātu svētā piemiņu, Adžmerā katru gadu ierodas miljoniem svētceļnieku.

Pēc tam mēs apmeklējām Puškaru. Puškara ir viena no Indijas astoņām svētajām pilsētām un ir svarīgs svētceļnieku centrs. Puškarā atrodas ap 400 tempļiem un viens no diviem Brahmas tempļiem (dieva Radītāja templis). Leģenda stāsta, ka šeit Brahma nometa lotosa ziedu (pushpa) ar roku (kar). Tur, kur nokrita lotosa ziedlapiņas, radās trīs svētie ezeri, pats lielākais un svarīgākais – Puškarā. Puškaras ezers bieži tiek dēvēts par Tirtharaj – svēto ezeru valdnieks.

Puškarā apmeklējām arī sikhu templi. Sikhu mācība ir triju reliģiju – islāma, hinduisma un sūfisma – sintēze.

Tās pašas dienas vakarā mēs apmeklējām Šarifa dargu.

Mums ne pirmo reizi bija tā laime būt šajā svētajā vietā. Tieši šeit pirms daudziem gadiem pirmo reizi dzirdējām neparastos sūfiju kavalī dziedājumus.

2. februārī bijām lielākajā džainistu templī Ranakpurā.

Ranakpura ir nozīmīgs džainistu tempļu komplekss, kas celts no baltā marmora. Tas atrodas Arāvalli kalnu ielejā, Radžastānas štata dienviddaļā. Templi balsta 1444 kolonnas, turklāt neviena no kolonnām neaizsedz dieva statuju, kas labi redzama no visām pusēm. Templim ir divi nosaukumi ‒ Rišabdevas džainistu templis un Chaturmukh (četrpusējs).

3. februārī mēs ieradāmies Mumbajā. Mūsu mērķis bija apmeklēt Hadži Ali mošeju.

Mošeja celta 1431. gadā par godu bagātam tirgotājam Hadži Ali, kurš ziedoja visu savu īpašumu pirms svētceļojuma uz Meku. Pilns viņa vārds ir Hadži Ali Šāhs Buhari. Viņš, tāpat kā Muinuddīns Čištī un citi svētie vīri, ieradās Indijā, paklausot atklāsmei, ko pieredzēja sapnī. Hadži Ali Šāha Buhari svētvieta tika uzbūvēta uz nelielas saliņas apmēram pirms 500 gadiem. Leģenda stāsta, ka šo vietu izvēlējies pats Skolotājs, kas lūdzis iemest viņa līķautā tīto ķermeni jūrā un apglabāt to vietā, kur viļņi to izmetīs krastā. Vēl nesen dargas pieejamība bija pilnībā atkarīga no paisumiem un bēgumiem, līdz 1944. gadā tika uzcelts ceļš no betona. Cilvēki neatkarīgi no ticības piederības apmeklē svētā kapu, lai saņemtu svētību.

Vakarā mēs bijām uzaicināti vakariņās uz greznu savrupnamu pie Kadirījas ordeņa murīda. Tikšanās notika siltā un draudzīgā gaisotnē. Saimnieka viesmīlība, elegantais interjers, viesmīļi baltos cimdos, atspirdzinoši dzērieni un lieliskās vakariņas no piecpadsmit rūpīgi izvēlētiem ēdieniem nevienu neatstāja vienaldzīgu. Tikšanās noslēgumā vēlīgais saimnieks katram pasniedza dāvanu.

Tālāk mēs lidojām uz Aurangabadu, lai apmeklētu Elloras alu tempļus. Pa ceļam uz slavenajām Elloras alām atrodas Svēto ieleja, kurā apglabāti 1500 sūfiju meistari. Daudziem ceļiniekiem šī vieta ļauj rast iekšējo līdzsvaru un dod iedvesmu viņu garīgajā attīstībā.

Visas Elloras alas ir izcirstas samērā zemā bazalta klints kraujā, kuras nogāzes ir vērstas uz rietumiem. Pēc reliģiskā principa alas izvietotas trīs atsevišķās grupās: dienvidos – budistu, centrā – hinduistu un ziemeļos, nedaudz savrup, – džainistu alas.

Kailasanatharas templis Ellorā ir nepārspēts šedevrs. Šis ir pasaulē lielākais monolītais komplekss, kas izkalts no vienas milzīga izmēra klints.

Tas tika celts 150 gadus, tā veidošanā piedalījās 7 tūkstoši cilvēku. Būvniecības procesā tika izcirstas 200 000 tonnas kalnu iežu. Templis ir veltīts dievam Šivam un iemieso svēto Kailasa kalnu, Šivas mītni Himalajos.

6. februārī, iespaidu pārpilni, lielākās un mazākās grupiņās izlidojot no Deli, mēs atgriezāmies atpakaļ mājās.

Ar nepacietību gaidīsim mūsu nākamo braucienu uz Kailasu ‒ neparastu ceļojumu pašiem pie sevis 2019. gada augustā.