Svētdien, 12. martā notika sūfiju vakars “Mīlestības atmoda”, kas labi sasaucās ar pirmajām pavasara dienām un visas dabas atplaukšanu.
Vakara programma bija piesātināta un daudzpusīga: pirmajā daļā muzicēja skolas dervīši, kas nepārstāj pārsteigt un priecēt mūs ar jaunām sava talanta šķautnēm. Viņu izpildījumā skanēja liriskas Austrumu melodijas, dvēselei tuvas garīgas dziesmas un romances. Otrajā daļā klausītāji bija mākslas eksperimenta liecinieki: viņiem bija unikāla iespēja pieredzēt gleznu dzimšanu ebru tehnikā (zīmējumi uz ūdens) nepārspējamā Lietuvas mūziķa Sauļusa Petreiķa improvizāciju pavadījumā. Pārsteidzošais, apburošais, eksotiskais dažādu sitamo un pūšamo instrumentu skanējums un mūsu iztēle pārvēta šo šovu īstā mistērijā, kas raisīja mūsu apziņā plašu tēlu un asociāciju spektru. Ebru šova kulminācijā, duduka melodiju atmodināta, no ūdenī sapludinātiem krāsu ornamentiem uz ūdens virsmas izplauka brīnumaina roze.
Dzeja ir sūfiju tradīcijas neatņemama sastāvdaļa, un, protams, arī šajā vakarā lielisko un iedvesmoto daiļlasītāju izpildījumā skanēja lielo sūfiju dzejnieku darbi, vedinot uz domām par mūžīgo, apslēpto, par mīlestību un mīļotajiem, kuras kā sniegpulkstenīši sāka lūkoties laukā no ziemas kupenām, ko sastindzinājušas ikdienas steiga un emocijas.
Piepildījums un miers raisa sarunas un vēlmi dalīties. Vakara noslēgumā notika dzīva, nepiespiesta un dziļa saruna par mīlestību, sūfiju tradīcijām, attiecībām ģimenē, mūsu pasaules un esības iezīmēm, kuras laikā, iespējams, radās arvien jauni jautājumi mūsu mīļotajai Skolotājai.
Mēs esam patiesi pateicīgi visiem, kuri piedalījās šajā vakarā, vai tas būtu viesis, organizators, mūziķis, mākslinieks vai daiļlasītājs, kuru ieguldījums palīdzēja radīt šī vakara burvīgo, silto, mājīgo un draudzīgo atmosfēru. Mūsu vissirsnīgākā un visdziļākā pateicība tai, kura palīdz un iedvesmo mūs skaistuma, mīlestības un pašatklāsmes ceļā, – mūsu dārgajai Skolotājai.
